|
|||||||||
|
[Latvijā] dzimstības sarukums iztukšo mācību iestādes un izceļošana – darba vietas, bet par šā tukšuma simbolu varētu kļūt tieši 9. Saeimas vēlēšanu iecirkņi ar lielāku daudzumu balsu skaitītāju nekā balsotāju. Tādējādi piepildās Nīčes vārdi, kas bieži un pamatoti tiek izcelti kā «Morāles ciltsrakstu» devīze, ka «labprātāk cilvēks grib gribēt neko, nevis neko negribēt». Proti, ja vēlēšanu dienā viens cilvēks ir aizšmaucis uz Îriju un otrs – uz tuvējo krodziņu, tad par viņiem nevar teikt, ka viņi neko negrib. Viņi taču grib varbūt pilnus kausus ar alu – pat ar īstu īru alu – un vienādi vai otrādi rīkojas, lai šos kausus dabūtu, bet viņi (ne)grib neko no tā, ko sola Latvijas politiskās partijas un – emigrācijas gadījumā – neko no tā, kas notiek Latvijas valstī. Lasītāju vērtējums  laura striipinja   2006. gada 14. aprīlī daudzslāņains teksts, kas man liek aizdomāties. pat aizsapņoties. grāmata ir laba "barības viela" smadzenēm.   Juris   2005. gada 12. decembrī "vaardu gjeneologjija gan nevajadzeeja tulkot kaa ciltsraksti"   ze   2005. gada 7. decembrī vaardu gjeneologjija gan nevajadzeeja tulkot kaa ciltsraksti. bet jebkura agadiijumaa paldies par shaadu darbu tulkojumiem. dariet taa veel.   Juris   2005. gada 5. decembrī Nedomāju gan, ka Nīčes teksti ir 19.gs. beigu relikvija, kam mūsdienās vēsturiska vērtība. Nīčes tekstos vienmēr atrast atziņas, kas ir mūžīgas. Ievads patiešām neizdevies. Liels paldies izdevniecībai par grāmatu. Lūdzu tulkojiet vēl kaut ko no Niičes!   einars   2005. gada 4. decembrī Šī grāmata nav tik viegli lasāma,kā,piemēram,Antikrists vai Zaratustra - tā vairāk līdzinās filozofiskam traktātam,nekā esejai vai poēmai.Taču arī šis Nīčes sacerējums ir gana emocionāls un izcilām atziņām piesātināts.   uga_skulme@tvnet.lv   2005. gada 12. oktobrī Pašu Nīčes grāmatu vērtēju ar pieci, bet priekšvārdu ar 0. Kur izdevniecībai pietika prāts izdot tik infantīlu un grāmatai neatbilstošu priekšvārdu? Esmu pamatīgi vīlies. Saprotu, ka dzīvojam tādā laikā, kad nekas nav svēts (iespējams nav arī), tomēr nedrīkst fundamentālus tekstus nonivilēt līdz tādam absurdam. Vai nudien nevarējāt izvēlēties kādu filosofijas pasniedzēju vai kaut vai studentu priekšvārdam. Manuprāt, priekšvārds vai pēcvārds ir domāts tam, lai pastāstītu par grāmatu un tās autoru, nevis nesakarīgi vervelēt par 9. Saeimas vēlēšanām un Birkavu, turklāt kā Hitleram nepamatoti izraut citātus no darba, lai pamatotu SAVU domu. Mans vērtējumsKomentāri, kas neattiecas uz grāmatu, var tikt rediģēti vai dzēsti. |
||||||||