|
|
 |
|
Tranšejas dievi rok
|
|
ISBN 9984-777-12-X 96 lappuses, mīkstie vāki, formāts 185 x 150 mm Nokopēt grāmatas fragmentu  (189 KB) |
Lasītāju vērtējums
uldis 2007. gada 29. janvārī
Diemžēl neesmu lasījis, bet publiskā uzstāšanās Andrai Manfeldei ir pati pati - balss intonācijas, iekļautās emocijas, sāpes - tā nespēj atstāt vienaldzīgu. Tāpēc šajā gadījumā prasās arī pēc audiogrāmatas kas daļēji ir īstenots Lex Poeticus.
ro 2006. gada 26. septembrī
izskatās, ka vidējais statistiskais lasītājs visai nestatistisks.
dita 2005. gada 29. oktobrī
tagad man Andras Manfeldes dzejoļi ir kļuvuši par vismīļākajiem. es Andrai varu pateikt lielu paldies , jo tieši viņas rakstīt prasme mani ir pietuvinājusi tuvāk dzejai.kādreiz es nemaz nelasīju dzeju. bet tagad ikreiz kad ir skumji, priecīgi vai vienkārši gribas atpūsties es paņemu Andras dzejoļu grāmatu un lasu! Paldies tev!
pamatforma 2005. gada 21. oktobrī
videejais statistiskais lasiitaaj, pasmelies IISTO DZEJU kaut kur 20.gs saakuma autoru radiitaa viduu. shis no tiesas var iisti nedereet. shii te ir kulminaacija, draugs.
PagriezPasauli 2005. gada 24. septembrī
vnk burvīgi...
vidējais statistiskais lasītājs 2005. gada 18. septembrī
Dažādu, nereti arī - nejauši pa rokai (spalvai, klaviatūrai) pagadījušos vārdu dažādi, nereti arī - uz labu laimi sakombinētas čupas dēvēt par Dzeju - nu ļoti jau ambiciozi un pašpietiekami.
Respektējot mūsdienu visai savdabīgās tendences dažnedažādu bezsakaru apsaukāt par Dzeju - "mākslinieciski nopietnākais un spēcīgākais jaunieguvums pēdējos gados" (cit.aut.: J. Rokpelnis) ir dajebkura telefongrāmata, patiesībā. Pat visnecilākās no tām, jo:
# no tajās eksponētajiem vārdu sakopojumiem ir vismaz kaut kāda jēga,
# tajās rakstītais ir saprotams tiem, kas to lasa,
# tās sarakstītājiem (sastādītājiem) nepiemīt tik absurdu ambīciju lērums, kāds pa visām malām spraucas ārā tiem, kuri šodien ir pašnominējušies par "dzejniekiem - modernistiem".
Šim laikam, šķiet, vajadzētu vienkārši pārdzīvot pāri. Jācer - iespējami žigli, bez paliekošām sekām. Pacenšoties tomēr iespēju robežās neietekmēties no pašreiz literatūrā dominējošā, to smagi maitājošā bezsakara vāvuļošanas kulta (kļūdaini dēvēta arī par "dzeju", šad tad, zināmās "aprindās").
P.S. Ar nulli vai mīnus zīmi ievērtēt šo "dzeju" nav iespējams, diemžēl - lai jau tiek elektroniski ieprogrammētais "1": cipariņš taču neko nemaina būtībā...
skudra 2005. gada 9. septembrī
Man ļoti patika teikums kādā citā portālā, ka Andras grāmata rokās īsti nepiestāvēs būtnei nepiedodami dārgās saulessbrillēs vai pārāk izsmalcinātās drēbēs. Nesapratīs! Man šķiet tāpat! Patimēģināju lasīt, bet sapratu, ka tas nebūs viegli, tam jānoskaņojas un nedrīkstu būt pārāk labi paēdusi.
eklektika 2005. gada 7. septembrī
kur ir vinas dzejas???????????
Artis 2005. gada 30. augustā
Piekrītu, ka lieliska grāmata, bet šajā dzejas "nišā", manuprāt, Agitas Dragunas "Prāts" šo krājumu sit pušu. Nepiekrītu Jāņa Rokpeļņa viedoklim par nopietnāko jaunieguvumu...
Es arī "jūtu līdz" Andras Manfeldes traģiskajam dzīves stāstam, kas bija plaši aprakstīts, bet nevajag to "jaukt" kopā ar dzejas kvalitāti. Pārāk maz pozitīvā šajā krājumā.
Baiba 2005. gada 26. augustā
Lieliska grāmata! Esmu sajūsmināta tāpat kā par «Adatu»! Gribu autorei vēlet visu to labāko un zinu, ka ar nepacietību gaidīšu arī viņas nākamās grāmatas!
luiize 2005. gada 12. augustā
Izcili. Tik tīri un dzidri. Uzrunāja mani kā vel nekas pēc tik ilgiem atsvešinātības laikiem.
Paldies autorei, arī viņas dēļ es atkal smaidu. Viņas dzeja - ...skaistums. Nav vārdu. Esmu apburta.
Māris 2005. gada 11. augustā
Nēēēēēēē. Nepiekrītu Rokpeļņa viedoklim, ka Manfeldes dzeja ir pēdējo gadu (!!!!!!!!) spēcīgākais, mākslinieciski nopietnākais jaunieguvums. Tātad maz viņš pazīst jaunrakstītājus, ja tā var teikt. Ir vēl, kas raksta tieši tikpat labi un pat labāk ...... tikai ...... nevajag teikt, ka viņi slēpjas vai nav pamanīti. OK! Lai Manfeldei veicas arī bez Rokpeļņa un Dimitera, un citiem nu jau blatiem...
Dainis 2005. gada 3. augustā
Andra Manfelde strauji kāpj talantu kalnā, uz kura viņai vieta nebūs jāizcīna, jo ir jau rezervēta
Vispirms godalgota debija dzejā un godalgota pasaka, tad romāns [''dokumentāls stāsts''] Adata, tagad dzeju krājums Tranšejas dievi rok. Nevienas nelabvēlīgas atsauksmes vai recenzijas.
Tranšejās, kuras dievi rok, nav viegli lasāmu dzejoļu. Pēc izlasīšanas jādomā un jāatrod savs tulkojums, kurš citam var būt atšķirīgs. Dzejoļu lauzto rindu tematika un emocionālā iedarbība iet roku rokā. It sevišķi tāpēc, ka autore runā par lietām un notikumiem, kurus pati izdzīvojusi un izcietusi, un pasniedz apaudzētus ar mīlestību un skarbu iztēli.
Vēlējums turpmākajam - atcerēties parunu, ka katram vistumšākajam mākonim ir sudraba maliņa. Pagaidām tas tikko nojaušams
Mans vērtējums
Komentāri, kas neattiecas uz grāmatu, var tikt rediģēti vai dzēsti.