|
|
 |
|
Trīs sekundes debesu
|
|
ISBN 9984-663-82-5 272 lappuses, cietie vāki, formāts 119 x 174 mm Nokopēt grāmatas fragmentu  (46 KB) |
«Guntis Berelis: – Kas tevi, jau pazīstamu dzejnieku un esejistu, dzina ķerties klāt romānam, turklāt vēl tik nepoētiskam?
Sigits Paruļskis: – Dievs man atņēma poētisko dzirksti. Tagad es varu rakstīt tādus viduvējus dzejoļus kaut tūlīt, bet labu dzeju… Nē, tā sajūta, tas stāvoklis… Pazuda. Nezinu, kad un kāpēc, bet pazuda. Kad es sajutu, ka varu rakstīt tikai viduvējus dzejoļus, jutos ļoti nelāgi. Bet romāns radās jau sen, pats no sevis, kā vēlēšanās. Varbūt dzejoļi vienkārši nobijās no romāna, viņi taču tik jūtīgi.»
«Atklāts, skarbs un smeldzīgs obligātā karadienesta stāsts, kuru stāsta parasts padomju desantnieks… Tomēr tas ir īpašs stāsts, jo šis desantnieks tagad ir kļuvis par vienu no mūsdienu Austrumeiropas spilgtākajiem rakstniekiem. Lietuvietis Sigits Paruļskis ir uzrakstījis grāmatu, kāda pagaidām nevienam latviešu rakstniekam nav bijusi pa spēkam.»
«No romāna lapām veļas smacējošu armijas poligona putekļu mākonis un arī ap Paruļski uzkults tāds kā skarba veča mīts — ne vien pateicoties viņa rakstīšanas stilam, bet arī lietuviešu «brigādes» locekļa cienīgajai skūtajai fizionomijai. Taču Paruļska pēc šņabja, atejām, kopmītnēm un kāpām smakojošā armijas mistifikācija ir pārdomu un dzejiskuma pilna. Kā Selīna nihilistiskajā Pirmā pasaules kara «Ceļojumā līdz nakts galam», arī Paruļska zudušās paaudzes un masas stulbuma fons ir romantiķa sāpes.
«Pēc zudušo paaudžu nabadziņiem, kas aizgūtnēm melo par augstākajām vērtībām (tie paši puķkāpostu bērni, kas sēdēdami Rīgas vai Viļņas krodziņā pie vīna glāzes, bezpalīdzīgi šņukstēja par Prāgas pavasari), romāns iebrāžas kā svaiga gaisa malks.»
Lasītāju vērtējums
e.rjabkovs 2023. gada 3. janvārī
loti patika graamatas valoda daudzus saliidzinaajumus saaku lietot ar savaa dziivee
agrizzz 2014. gada 29. oktobrī
..viena no labākajām grāmatām, kādu esmu lasījis!
teeti@inbox.lv 2007. gada 8. decembrī
augstas kvalitaates saliidzinaajumi, lexika preciiza un piesaatinaata ar ironiju- kaa tas ir bijis visaas vieniibaas arii ar citas kraasas uzplechiem un bereteem, lai gan liidz bezceriibai un pazemojumam, kaa arii nogalinaashanas robezhai, kaa tas ir bijis katru dienu daudziem no mums nav nonaakts, t.i., nav shajaa darbaa atteelots tik daudz. un sievietes miilestiibas [ja taada vispaar pastaav] poziiciju konstataacija aarkaartiigi preciiza- sievietei [kaa dziivniekam] ir vai nu jaa, vai nee uzreiz, autors piedaavaa alternatiivu - miileet kaa cilveeku, bet ne kaa viirieti. viena no ku*iskuma " atmazkaam" , bet pamaacosha
Madara 2007. gada 1. decembrī
Vienkārshi lieliska grāmata. Dazhbrīd tā smējos. Patika valoda.
Studente 2007. gada 2. martā
Valodas zinjaa tas ir visai atbaidoss...ja jaalasa vairaakkaart saada literatuura, tad pat intelektuaaliem cilveekiem var saakt pielipt sis slengs...:))No vienas puses- diezgan nepatiikams, bet no otras puses- sim samikseetajam darbam piemiit savs sharms...tomeer lielaas devaas tas nebuutu baudaams, manupraat, jo paaraak daudz perversiibu...visur tikai perversi saliidzinaajumi, tas nedaudz noskumdina, jo arii dzziivee daudziem ir taads skatiijums...
M.Ričmans 2005. gada 17. jūlijā
Šķiet ,neiespējami vērtēt šo darbu pilnībā,ja nav būts PSRS armijā.Esmu bijis.Iespaidu gūzma daudz neatšķiras no autora vērojumiem un sajūtām.Tikai,kāpēc tāda nolemtība?Viss pāriet un izzūd,ar atmiņām vien nevar būvēt tagadni.
Baiba 2005. gada 24. maijā
Mani šī grāmata pārsteidza ar savu vienkāršību, kas atsēdina cilvēku, nomet uz kājām, noraujl lejā no lidojuma izdomātā pasaulē. Izlasot šo grāmatu man palika vieglāk, jo pazuda daudzas ilūzijas, lētas salkanas ilūzijas, lietas kļuva skaidrākas, dzīves redzējums tīrāks. Nebiju domājusi,ka šāda literatūra atvieglos man dzīvi, bet tas ir noticis. Interesanti, vai ne?
Šo grāmatu lieku savu mīļāko grāmatu plauktā. Plauktā kur stāv grāmatas, kas nesušas atklāsmi.
V 2004. gada 26. novembrī
Ïoti spēcīgs darbs, svaigs un oriģināls! Spoža ironija, sentiments un raupjums. Teksts tik trāpīgs, ka daudzas lappuses ar baudu pārlasīju vairākkārt. Izlasītā un nojaustā fragmenti pamazām savienojas viengabalainā, koncentrētā stāstā. Starp citu - pirmais autors, kurš ir gana talantīgs, lai varētu atļauties rakstīt par «atmodu», nepadarot darbu nebaudāmu. Šī grāmata ir jaunākais posms manā klasikas grāmatu plauktā, turpinot Munti, Oldingtonu, Selindžeru...
Fu 2004. gada 20. novembrī
Nekonsekvents, samocīts, nepārliecinošs darbs. Saņemieties, autora kungs, kāpēc jārada ar tādām mokām? Beidziet zīžļāt un viļāt valodu. Tas ir nebaudāmi.
Mans vērtējums
Komentāri, kas neattiecas uz grāmatu, var tikt rediģēti vai dzēsti.