|
|||||||||
|
Mēdz teikt, ka ceļojumi izglīto. Tāpat izglīto arī ceļojumu apraksti – mājāspalicējus, kas uzdrīkstas tikai sapņot par plašo pasauli. Vladimiru Kamineru pašu no sākta gala vilinājis svešums, jo, kā viņš saka: «Tur, no kurienes esmu nācis, dzīve ir dzīvei nepiemērota.» Gan jau to līdzīgi juta viņa tēvocis Boriss savos ilgajos izsūtījuma gados Kazahijā. Tādēļ viņš tikko spēj aptvert, ka vēlāk kā darba varonis saņem atļauju uz pāris dienām atstāt Krieviju un lidot uz Parīzi, mīlestības un Eifeļa torņa, līkumoto ieliņu un pārpildīto tūristu autobusu pilsētu. Bet padomju valdība ir gādājusi par to, lai tēvocim Borisam galvā nenāktu muļķīgas domas, un drīz viņš berzē acis, ieraudzījis, kas viņu gaida metropolē. Acis berzē arī divi tūristi no Berlīnes, kad Krimā uzduras kara laikā virs pussalas notriektā Jozefa Boisa apsvilušajiem zābakiem. Un zābaki nav vienīgais, kas gadu desmitus pēc Boisa lidmašīnas kritiena Krievijā atgādina par šo laiku... «Slavenākais Berlīnes krievs. Tas ir visuresošais Vladimirs Kaminers – viņš radio taisa reportāžas par krievu kultūras pasākumiem, vācu Otrajā televīzijā stāsta par «savu Berlīni», Berlīnes iknedēļas žurnālā raksta slejas, katru otro nedēļu vecā Austrumberlīnes diskotēkā atskaņo krievu mūziku un katru gadu izdod pa grāmatai, bet pēc Irākas kara Gētes institūts viņu nosūtīja uz Ameriku uzlabot Vācijas attiecības ar Krieviju.» «Var teikt, ka visi Kaminera darbi ir par to, kā satiekas rietumu un austrumu kultūras un brīnās viena par otru. .. Varoņi ir diezgan apstulbuši, emigrācijā viņu sociālā gravitācija zudusi. Svešie apstākļi padomju cilvēku ir satvēruši, krata kā tādu burkānu, izrautu no dzimtās zemes ar visām saknēm, iemestu materiāli siltajos kapitālisma tropos.» «Dēkas jo interesantākas padara tas, ka nudien nav iespējams saprast, cik stāstītajā ir patiesības, un cik autora fantāzijas. Dzīvē, atšķirībā no literatūras, iespējams pats neticamākais.» «Jaunlaiku tulkotajā literatūrā reta parādība – tipisks veču lasāmgabals ar krietniem pautiem un bez itin jebkāda pseidointelektuālisma piedevām, kas maķenīt ož pēc krievu kulta seriāla «Dembeļi» reālistiskajām un nesamākslotajām pirmajām daļām.» «Postsociālisma paaudzes pārstāvju vilšanos ilūzijās par liberālā tirgus pārvaldīto pasauli Kaminers meistarīgi pārvērš burleskā .. Vladimira Kaminera proza silda kā Elizejas laukos izdzerti simt grami vodkas.» Lasītāju vērtējums  agrizzz   2014. gada 29. oktobrī ..tikai salīdzinoši nesen atklāju šo grāmatu, nopirku un ātri izlasīju. skaisti.   Augusts   2012. gada 23. novembrī Es lasu reti, nekas nepatik. Šī man ļoti patika.   žanna   2009. gada 12. decembrī lieliska! sākumā lasīju kā nopietnu, bet palika arvien smieklīgāk. izcili par dāniju, krimu un sevišķi beigas par krieviju! true un smieklīgi! noteikti gribētos vēl kaut ko no šī autora izlasīt!   Janks   2004. gada 4. oktobrī Ellīgi čoina grāmata:) Humors, viegla ironija par cilvēkiem dažādās pasaulēs (kultūrās). Izlasot piedāvāto paraudziņu, var sajust grāmatas garšu. Mans vērtējumsKomentāri, kas neattiecas uz grāmatu, var tikt rediģēti vai dzēsti. |
||||||||