|
|
 |
|
Negods
|
|
ISBN 9984-663-69-8 224 lappuses, cietie vāki, formāts 145 x 209 mm Nokopēt grāmatas fragmentu  (48 KB) |
Romāna darbība norisinās Dienvidāfrikā pēc aparteīda sabrukuma. Sižetu veido galvenā varoņa, baltā universitātes profesora Lurī, izdzīšana no universitātes pēc tam, kad tumšādaina studente iesniedz sūdzību par izvarošanu. Profesors dodas uz laukiem, kur viņam nākas pieredzēt, kā melnādaini vīri izvaro viņa meitu.
Dienvidāfrikā romāns izraisīja tik ievērojamu rezonansi, ka autors bija spiests emigrēt uz Austrāliju.
Kā ikvienā vērtīgā literārā darbā, sižets autoram palīdz risināt nozīmīgas problēmas indivīda un sabiedrības attiecībās, kā arī cilvēka paša attiecībās ar sevi. Tā kā galvenais varonis ir klasiskās literatūras profesors, izjūtu un faktu analīze ir īpaši daudzšķautņaina, tuklāt ņemot palīgā visu līdzšinējo pasaules literatūras mantojumu: daudzas atziņas tiek izteiktas ar citātu no daiļdarba. Redakcija ir sniegusi norādes, no kuriem darbiem citāti ir ņemti, taču, visticamāk, grāmatā ir atrodami arī citāti, par kuriem ziņas nav sniegtas, jo tie nav pazīti.
Galvenais varonis spēj aukstasinīgi analizēt savu un apkārtējo rīcību, to savstarpējo saistību. Tāpat aukstasinīgs ir grāmatas autors: pelnītā slava viņu interesē maz, intervijas žurnālistiem viņš sniedz reti, nav ieradies ne uz vienu Bukera balvas pasniegšanas ceremoniju un līdz pat 2003. gada Nobela prēmijas pasniegšanas svinīgajai ceremonijai plašsaziņas līdzekļos nerima diskusijas, vai Dž. M. Kutzē ieradīsies teikt tradicionālo runu.
Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas rīkotajā grāmatu mākslas konkursā «Gada balva grāmatniecībā 2003» šī grāmata ieguvusi trešo vietu tulkotās literatūras grupā.
«.. romānam ir bibliska kvalitāte. Lurī gājiens no vienas dzīves uz otru ir gluži vai mītisks. .. Katastrofa nāk strauji, tā grauj strauji un izzūd skatienam strauji, tās elementārdaļiņām neredzami pārvēršot visu.»
«Tas, par ko stāsta, ko ikreiz no jauna izdzīvo Dž. M. Kutzē, nav eksotika. Viņš rokas pie varmācības saknēm, pēta nežēlību – cilvēka nežēlību pret kaujamiem lopiem un pamestiem suņiem, vienas rases nežēlību pret otru, slimības nežēlību pret cilvēka miesu. Mēs visu to zinām, tikai nevēlamies par to domāt.»
««Negoda» labākā īpašība ir tā, ka romāns par sevi liek domāt ne tik daudz lasīšanas procesā (tobrīd tas vienkārši skubina sevi lasīt), cik pēc tam, kad darba pēdējā lappuse aizšķirta, radot dažādas pārdomu pēcsajūtas, prātā šķetinātus teksta risinājumus un iekšējus ķīviņus. Vēl patīkamāk, ka pēcromāna smadzeņu rosība neatstāj pārcukurotu iespaidu. Drīzāk gan tas ir izmisuma/sašutuma/pārsteiguma jautājums – bet kāpēc tā notiek?»
«Autors lēni, bez patosa, bez šņukstēšanas ķidā dzīves ēnas puses – bezcerību, negodu, nāvi.»
«Grāmata uzrunā dziļi, konfrontējot lasītāju ar vardarbību tās daudzajās izpausmēs, totālu bezspēcību un slāpēm pēc mīlestības.»
«Romāns par nāvi, mīlestību un iniciāciju. Šo darbu varētu dēvēt par laikmetīgu klasiku.»
Lasītāju vērtējums
Atis 2007. gada 16. decembrī
Spēcīgi. Kutzē neraksta, lai patiktu kādam, bet tomēr Nobela prēmija pelnīti piešķirta. Salīdzinot ar dažiem citiem Kutzē romāniem, ko esmu lasījis krievu valodā, šis ir salīdzinoši viegli lasāms darbs, bet ar pēcgaršu.
Ilgona 2005. gada 23. maijā
Daudz trāpīgu, bet nežēlīgu patiesību par novecošanos, par cilvēka uzkundzēšanos pār dzīvniekiem un saviem "sugas brāļiem". Ja jūties riebīgi, izlasi šo grāmatu, varbūt paliks vieglāk, bet varbūt...vēl pretīgāk.
Britnija 2005. gada 22. februārī
Grāmata man patīk, bet, manuprāt, noformējums ir neatbilstošs.
Dee 2004. gada 8. decembrī
uh.
Linda 2004. gada 26. maijā
Esmu laisiijusi Kutzē darbus "Barbaru invāzija" un "Maikla K dzīve" (tiesa gan krievu valodā, jo latviski šīs grāmatas nav pieejamas). Shie darbi bija psiholoģiski spraigi, bet man patika. Visticamaak, ka nopirkshu arii sho graamatu.
Signe 2004. gada 13. aprīlī
Ïoti interesants šīs grāmatas lasīšanas laiks, t.i. raiti, "palēkdamies" un optimistiski lasāma, taču uz beigām palēcieni arvien smagāki, prāts domīgāks un strīdīgāks. Grāmatas periodā (man tas ir aptuveni mēnesi vai ilgāk pēc grāmatas izlasīšanas :-)) domās dedzīgi strīdējos ar autoru. Grāmatas beigās asaras asaras asaras. Tātad, rezumējot - laba grāmata par skarbu, skumju, esTāduNegribētu, bet tomēr patiesu dziivi. Mana īpašā balva autoram par romāna nobeigumu.
Mans vērtējums
Komentāri, kas neattiecas uz grāmatu, var tikt rediģēti vai dzēsti.