|
|
 |
|
Priekšlasītājs
|
|
ISBN 9984-663-52-3 192 lappuses, cietie vāki, formāts 119 x 174 mm Nokopēt grāmatas fragmentu  (36 KB) |
Viņa ir pievilcīga, neizprotama un daudz vecāka par viņu – tā ir viņa pirmā mīlestība. Viņa izmisīgi glabā kādu noslēpumu. Kādu dienu viņa nozūd bez pēdām. Viņš atkal to sastop pēc vairākiem gadiem. Gandrīz kriminālistisks savādas mīlestības un nomācošas pagātnes pētījums.
Romāns «Priekšlasītājs» ir tulkots 32 valodās.
«Šis «bēdīgais stāsts» ir Šlinka vispersoniskākā grāmata.»
«(..) vienkāršs stāsts, kura noskaņa mazdrusciņ atgādina cita vācu autora – padomju laikā daudz tulkotā Heinriha Bella – prozu. Viens no tiem stāstiem, kuram līdzīgi veido XX gs. vēsturi. Stāsts, kuram izskaidrojumu visbiežāk nākas meklēt ne jau iesaistītajām personām, bet tiem, kas lasa, klausās un dzīvo pēc tam.»
«.. anotēta kā stāsts par pirmo mīlestību, tā ir viena no filozofiski kārtainākajām grāmatām, ko nācies lasīt pēdējā laikā.»
Lasītāju vērtējums
agrizzz 2014. gada 29. oktobrī
..šo grāmatu izlasīju pirms mēneša (nopircis biju jau ļoti sen). ļoti interesanta un lika apdomāties!
Rineta 2012. gada 16. jūnijā
saakumaa likaas,pilniigs sviests :) bet peecaak, nevareeju atrauties :) izlasiiju vienaa piegaajienaa,un jutos taa it kaa buutu noskatiijusies labu filmu pirms guleetieshanas :) laba,man patika :)
LaineAp 2009. gada 13. decembrī
Es nespēju izlasīt visu. Priekš manis- ļoti garlaicīga un vienmuļa. Neinteresanta.
majors Silabekka 2007. gada 7. janvārī
Intriģējoša un pat visai paradoksāla.Var sajust vāciskumu.Îpaši šo vainas apziņu,kas ,šķiet,vāciešus padarījusi par mazohistu nāciju.Laba.
bambie 2005. gada 21. oktobrī
oriģinālā ļoti laba, taču iztulkota tā zaudē ļoti daudz!
Dagmāra 2005. gada 7. janvārī
Laps!
Kristiāna Ābele 2004. gada 9. martā
Piecus punktus "Priekšlasītājs" pelnījis jau par mūsdienu prozas izdevumu klāstā gandrīz pilnīgi izzudušo mazas cietvāku grāmatiņas formu - nepretenciozu, glītu, parocīgu. Sagadījās, ka grāmatas tēls, kam gadu biju staigājusi garām bez īpašas ievērības, pēkšņi saslēdzās ar personiskiem Vācijas atmiņu slāņiem: nopirku, neatraudamās izlasīju, sāku ieteikt un dāvināt draugiem... Vakar pat viena agra lasītāja nokavēja darbu, jo nevarēja iet projām pirms tiesas beigām, bet Leonharda Franka vecajiem "Jēzus mācekļiem" (Rīga: LVI, 1961) manā plauktā tagad atradusies gluži paradoksāla otrā pusīte.
baiba 2004. gada 9. martā
super, aizejošā laika noskaņas
Mans vērtējums
Komentāri, kas neattiecas uz grāmatu, var tikt rediģēti vai dzēsti.