Leldes Stumbres talants ir bagāts arī ar vārda maģijas izjūtu. Autores lugu personāži nevairās no stipriem vārdiem, bet autores lugu valodā ir arī otrs slānis, te valoda kļūst par zīmju sistēmu, kurā sazinās izredzētie. Šī valoda apliecināja Leldes Stumbres mākslas noslēpumu jau «Zīmējumos smiltīs». Cilvēku visintīmākās saskarsmes brīžos klasiskais dialogs pāraug pārtrauktajā, kad vārds ir reizē adresēts sev un partnerim.

Leldes Stumbres talants ir ceļā. Tur nākas sastapties ar daudziem svešiniekiem, bet ir arī savējie. Tādi būs arī starp viņas lugu lasītājiem un skatītājiem.

Ja kāds iegājis Leldes lugu «pilsētā», viņš noteikti gribēs zināt, kas notiek kaimiņu ielā. Un gaidīs nākamo pagriezienu, gaidīs nākamo iespēju nokļūt vēl kādā tikšanās vietā. Un Lelde tādu noteikti sagādās, jo viņa nav mierā sēdētāja. Lelde nav ārišķīga, nav viegla. Ir impulsīva, emocionāla, drosmīga, viegli aizkaitināma, stipra, taisnīga, naiva… Vai nav par daudz pretrunu? Nav, jo dažas no šīm īpašībām attiecas tikai uz viņas lugu personāžiem.