|
|||||||||
|
Divi vīrieši un viena sieviete vēlas kanoe laivā pieveikt dižo Jukonu, šo Aļaskas un Ziemeļrietumkanādas dzīvības artēriju, izbraucot upi no iztekas līdz pat grīvai. Viņiem jāveic 3200 kilometri cauri Kanādas un Aļaskas mežonīgajiem apvidiem. Divi izkāpj krastā… tikai Andreass Kīlings iztur līdz galam. Sadursmē ar grizli lāci viņš tundrā pazaudē savu medību suni, kuru vēlāk izglābj indiāņi. Nedēļām un mēnešiem ilgi dēkaiņi ir pilnīgi vieni valdzinošajos, bet arī bīstamajos Tālo Ziemeļu plašumos. Viņi tiekas ar lāčiem, aļņiem un vilkiem, cīnās ar krācēm un moskītu apsēstiem purviem. Patīkamas pārmaiņas totālajā vientulībā vieš retās tikšanās reizes ar cilvēkiem, kas dzīvo pie upes – ar zeltračiem, indiāņiem, kolonistiem un eskimosiem. Grāmata dēkaiņiem, kas nespēj pretoties neskartās dabas vilinājumam. 13 melnbalti attēli un karte Lasītāju vērtējums  Ernests   2015. gada 29. maijā Viena no interesantākajām grāmatām, kuras esmu lasījis. Aizraujoši un bija ļoti žēl, ka grāmata beidzās.   Māra   2015. gada 20. janvārī Aizraujošs darbs, kas paliek atmiņā daudzu iemeslu dēļ. Pirmkārt, dabas skaistums un diženums, ko pašam gribas piedzīvot, esot prom no civilizācijas un baudot vien to, kas paša sarūpēts vai atrasts dabā. Arī šajā grāmatā starp rindiņām var izlasīt to pašu domu, ko citās grāmatās par cilvēkiem, kas vairākus mēnešus izraujas no civilizācijas un klejo pa neapdzīvotiem, pirmatnīgiem apvidiem – esot ciešā kontaktā ar dabu, tu, cilvēks, kaut kur dziļi zemapziņā jūties kā atgriezies sākotnē, mājās, tur, no kurienes tu esi nācis un kurp arvien tiecas tava sirds.   Jurģis   2009. gada 1. februārī Vajadzētu man vienreiz beigt lasīt un pašam mesties iekšā tik lieā piedzīvojumā :D   Maija   2008. gada 4. janvārī tikko sāku lasīt un nespēju atrauties... Super!   lasitajs   2005. gada 29. aprīlī gramata ar humoru Mans vērtējumsKomentāri, kas neattiecas uz grāmatu, var tikt rediģēti vai dzēsti. |
||||||||